GUIDELINES  Social impact communication in youth organisations and youth social enterprises
| | | | |

GUIDELINES
Social impact communication in youth organisations and youth social enterprises

Within the project BALTIC: YOUTH: IMPACT, the Latvian Social Entrepreneurship Association together with the Baltic partners has developed Social Impact Communication Guidelines. The goal of social impact communication is to increase and scale the positive social and environmental impact. These guidelines aim to create support instruments to help employees or volunteers in youth organisations or social enterprises to communicate their social impact in an understandable, inexpensive way, thus supporting efforts towards quality and better work of youth organisations. The guidelines will help to understand, how to organise internal and external communication and how to choose the communication message.

WHAT ARE THE BENEFITS OF COMMUNICATING YOUR SOCIAL IMPACT?
Sometimes you may wonder whether the time dedicated to communicating your impact is worthwhile or maybe you have a
question, to whom you should communicate your impact. Or why do you need to invest resources to build this communication? The answer is – because the impact communication benefits an organisation in many ways.

si comms

[gallery columns="2" size="medium" link="file" ids="22054,22055"]

These guidelines will serve you as an inspiration on how to communicate the social impact of your organisation or project to both internal and external audiences. If you still have doubts after reading the guidelines or you think your organisation is too small and does not have enough resources to create your social impact communication strategy, do not be afraid to start small.

It’s a good idea to start with simple steps like preparing and compiling data. By taking small steps you can gradually grow bigger and achieve great things – the more you talk about your organisation, the greater the chances of receiving more support and expanding the team in the future. The key is not to be afraid and start doing it. And you can start by checking out the guidelines below!

red download button (300 × 100 pikseļi) (1)


received_2563814793867341

erasmus_plus_logo-300x86

This publication has been prepared within INDIGISE project. The content of this publication is the sole responsibility of the project coordinator and may not always reflect the views of the European Commission or the National Agency.

Social Entrepreneurship Support in Latvia – Assessment in Short
| | | |

Social Entrepreneurship Support in Latvia – Assessment in Short

The Ministry of Welfare of the Republic of Latvia has come with the evaluation report on the Social entrepreneurship support system in Latvia (full report available in Latvian), specifically focusing on the assessment of socially responsible entrepreneurs, their impact, and support mechanisms in order to provide viable recommendations for improvement of legal framework addressing social entrepreneurship.

In spring 2017, Latvia has launched Social Entrepreneurship Law allowing social entrepreneurs registered as such to receive support in tackling social and environmental challenges more effectively. However, social entrepreneurship is still a new concept to be promoted in public, therefore research focuses on two groups of social entrepreneurs in Latvia:  de jure entrepreneurs (recognized by The Ministry of Welfare) and de facto or sustainable entrepreneurs without the formal status of social entrepreneurs.

Social Entrepreneurship Law in Latvia allows applying for the state- and municipality-provided benefits, such as a grant for social entrepreneurs (Altum grant), citizen income and real estate tax credits, right to involve volunteers, opportunities to receive state grants, and rights to exploit the movable or immovable property of municipalities for free, privileges in public procurement assessment, corporate tax relief for specific expenditure groups. Also, the support of the Social Entrepreneurship Association of Latvia is provided for the members, social entrepreneurs, and their support organizations.

In general, social entrepreneurs evaluate benefits provided by state and municipalities positively, however as insufficient. Research has shown that one of the most appealing perspectives of gaining the legal status of a social entrepreneur in Latvia is an opportunity to apply for an Altum grant, as well as gain larger publicity, however not rated ambiguously. Networking and gaining new partnerships in turn are rather valued low. Moreover, changing the legal form to social entrepreneur often requires additional resources (i.e. accounting services, time) from NGOs with social entrepreneurship activities.

Although there is a significant growth in the awareness of social entrepreneurs and the number of employees working in the social economy of Latvia, the level of income is not growing, being lower than average across the country and leaving the competitiveness of the sector at risk. Moreover, the inability to share profit among shareholders makes socially responsible enterprises less attractive for investors.

These trends outline the necessity of additional state support provided for social entrepreneurs. Therefore, experts suggest to review and possibly decrease the citizen income and social security taxes and compensate them from other sources; modify the legal requirements for shareholders, partly allowing them to share the profits up to 5% for one shareholder per year; differentiate the amounts of available grants according to the years of operation etc. Also, the level of corporate profit during the first years of activity often makes corporate tax relief inapplicable to the social entrepreneurs, therefore canceling corporate tax for social entrepreneurs is not seen as significant support.

The report states that in practice often municipalities are unaware of support services available for social entrepreneurs. Sometimes happens that certain municipality is ready to rent public spaces for a lower price to social entrepreneurs, however, the legal act does not constitute the opportunity of doing so. Another aspect touches the mechanisms of informing social entrepreneurs about the available spaces and conditions, therefore the abilities of enterprises to receive some support should be communicated more effectively to both municipality representatives and social economy actors.

Although, The Ministry of Welfare provides consultancy in what comes to gaining and maintaining the status of social entrepreneur, the most common reasons for rejection are: inacurate definition of enterprises social goals, social problems to be solved, tasks to fulfill, the insufficient social impact of planned activities and application for a grant which is expected to cover the activities other than those of social impact. The report pointed out the necessity to develop clear guidelines with good practice examples of social entrepreneurs, however, at the same time, the need to simplify the application process is also on the list. That would allow more social entrepreneurs to dedicate time for justification of their social activities and strengthen their capacity on a market.

Additional attention researchers have paid to social impact measurement methodologies applied in Europe to determine the most suitable ones for the context of Latvia and conceptualize guidelines for impact measurement. It is necessary to implement clear selection and evaluation of social entrepreneurs according to their opportunities to receive state or municipality support. As there is no one universal approach that fits all, the following social impact measurement methods and tools were suggested to be applied in Latvia in relation to different processes:

  • Cost-Benefit or Social Return on Investments Analysis – for policy planning and assessment,
  • Measuring impact assessment and analysis, Rating approach – for institutional eligibility to gain social entrepreneur’s status,
  • Social Impact Indicators – for self-assessment of social enterprises, as well as
  • In-depth analysis (for specific aspects evaluation via expert assessment.

Social accountability and audit approach is suggested to be used only for large social enterprises in future, however so far it is not really applicable for Latvian context.

Although the legal framework and the support instruments implemented by the public sector of Latvia are set for already 4 years, improvements of support strategy for social entrepreneurship development are still necessary. Although there is a differentiated system of available support mechanisms, not all of them are applicable in practice, as some requirements are too specific or some opportunities are not sufficiently promoted in public. Also, the procedure of applying for the status of social entrepreneur or grant is often unclear and seems complicated, which makes social entrepreneurship less popular. Therefore, more consultancy support is necessary for social entrepreneurs to allow the facilitation of the benefits available. The procedures and necessary improvement include clear guidelines of the impact measurement methods for social entrepreneurs, that would help to strengthen the capacities of entrepreneurs themselves, as well as provide transparency in what comes to formal evaluation and reporting to the grant providers and stakeholders.

Download the full report in Latvian here.

 

Photo retrieved from www.pinterest.dk/pin/386042999292402607/

 

This publication has been prepared within SENBS project No. 2020- 1-EE01-KA204-077999. The content of this publication is the sole responsibility of the project coordinator and may not always reflect the views of the European Commission or the National Agency.

APMĀCĪBU MODULIS Sociālā uzņēmēja prasmes un domāšanas veids
| | | | | |

APMĀCĪBU MODULIS Sociālā uzņēmēja prasmes un domāšanas veids

Uzņēmējdarbība, pielietojot inovācijas ar mērķi veicināt ekonomisko izaugsmi, darbojas kā pasaules dzinējspēks. Iepretim sociālie uzņēmēji,  atpazīstot sociālu problēmu un tās risināšanai pielietojot uzņēmējdarbības principus, tiecas radīt, organizēt un pārvaldīt pārmaiņas sabiedrībā. Tomēr bez atbilstošām spējām un prasmēm tiem, kas vēlas kļūt par sociālajiem uzņēmējiem, ir apgrūtinoši risnāt sociālas problēmas un sasniegt savus mērķus.

Šis mācību modulis, galvenokārt, paredzēts pieaaugušo apmācību vadītājiem, sociālajiem uzņēmējiem un personām, kuras par tādiem vēlas kļūt. Modulis ar efektīvu pieaaugušo apmācības tehniku sniedz iespēju izvērtēt un noteikt personīgās prasmes, kuras nepieciešamas sociālu problēmu risināšanai.

Apmācību modulis izveidots, sadarbojoties pieaugušo izglītības jomā starptautiski pieredzējušām organizācijām no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas.

Tas tapis NORDPLUS programas projektā “Sociālās uzņēmējdarbības izaugsmei būtiska domāšanas veida stiprināšana”, iesaistoties trīs partnerorganizācijām – Sociālās inovācijas centrs (Latvija), Nordic Association for Social Innovation (Zviedrija) un Skudutiskis academy (Lietuva).

 

MODUĻA Sociālā uzņēmēja prasmes un domāšanas veids APRAKSTS

Apmācību programmā jānodrošina: Lai nodrošinātu veiksmīgu sociālā uzņēmēja prasmju novērtēšanu, pieaugušo apmācību vadītājiem jāpiemīt atbilstošām spējām, lai mācību laikā varētu atbalstīt un asistēt rezultātu apkopošanā, kā arī, ja nepieciešams, to izvērtēšanā.

Mācīšanās filozofija: Balstoties vērtībās:

1. Sadarbība un koleģialitāte;

2. Vienlīdzība, kompetence un iekļaušana mācību aktivitātes;

3. Dalībnieka individualitāte, autonomija, uzsverot mācību aktivitātes;

4. Dalībnieks ir reflektējošs praktizētājs;

5. Uzsvars uz dalībnieku zināšanu uzlabošanu, kā arī prasmju un spēju attīstību.

Ilgums: 12 stundas

Mērķis: Nodrošināt pieaugušo izglītotājiem papildu zināšanas un līdzekļus, kas palīdzētu novērtēt un attīstīt sociālajiem uzņēmējiem vajadzīgās prasmes.

Mērķauditorija:

– Pieaugušo apmācību vadītāji, kuri var novērtēt kādas personas prasmes vai var palīdzēt to vērtēšanas procesā;

– Cilvēki, kuri saskata sociālas problēmas un vēlas tās risināt, pielietojot uzņēmējdarbības modeli;

– Sociālie uzņēmēji, kuri laiku pa laikam vēlas pārbaudīt savas prasmes.

Prasības apmācību vadītājiem:

Augstākā izglītība; Zināšanas par attiecīgo jomu; Pieredze, zināšanas un prasmes pieaugušo izglītošanā; Atbilstošas prasmes, attieksme un vērtības, kas balstītas uz cilvēka pašnoteikšanos, savstarpēju cieņu, kā arī atbildību par savu rīcību.

Apmācībām nepieciešamie resursi: Telpām jābūt dalībnieku skaitam atbilstošām un jāpieļauj iespēja strādāt grupās. Dators, projektors, tāfele vai molberts ar papīra lapām, katram dalībniekam nepieciešamie kancelejas materiāli, kā arī iespēja atskaņot mūziku, piekļuve spēcīgam interneta savienojumam.

Mācību metodes: PowerPoint prezentācijas, individuāls darbs un uzdevumi, kā arī darbs grupās, novērtēšana, t.sk. dažādu veidu aptaujas.

Dalībnieku attīstītās prasmes: Prasmju novērtēšana, pašnovērtējums – spēja novērtēt personas, kuras vēlas uzsāks sociālo uzņēmējdarbību vai novērtēt sociālā uzņēmēja prasmes.

Izvērtējums: Apmācību laikā gūtās zināšanas ļaus dalībniekiem pašiem novērtēt savas prasmes. Pieaugušo apmācību vadītājiem jāspēj noteikt, cik labi dalībnieki izprot tematu, novērtēt to aktivitāti mācību laikā, kā arī iesaistīt grupu diskusijās un sekmēt līdzdalību praktiskajos semināros.

 

TEMATISKAIS CEĻVEDIS

  Nodaļa Teorija Prakse
1.  Iepazīšanās ar apmācību moduli   1
1.1. Mācību atmosfēras radīšana, prezentācijas, sasniedzamais rezultāts, noteikumi, saliedēšanās
1.2. Apmācību programmas tematiskais ceļvedis
2. Sociālā uzņēmēja aktivitāšu un prasmju koncepts 1 2
2.1. Sociālā uzņēmēja lomas analīze    
2.2. Sociālā uzņēmēja vajadzības un to nozīmīgums    
3. Sociālā uzņēmēja prasmju novērtējums/ pašnovērtējums 1 3
3.1. Sociālā uzņēmēja SVID
3.2. SVID analīzes kopsavilkums
3.3. SVID un sociālās ietekmes korelācija
4. Personīgo prasmju pašnovērtējums un personīgās izaugsmes plāna izstrāde 1 2
4.1. Sociālo uzņēmēju prasmes novērtēšanas/ pašnovērtēšanas metode.  
4.2. Sociālā uzņēmēja personīgā attīstības plāna sagatavošana.  
5. Apmācību moduļa kopsavlikums   1
5.1. Atgriezeniskā saite “Zelta izteicieni par sociālo uzņēmēju“
5.2. Apmācību kopsavilkums, sertifikāts, atvadīšanās.
   

KOPĀ

3 9
12

Katra tematiskā ceļveža sadaļa aizved uz atsevišķu sadaļu, kurā pieejams sadaļas satura izklāsts un izmantojamie materiāli

1.Iepazīšanās ar apmācību moduli
1.1.Mācību atmosfēras radīšana, prezentācijas, sasniedzamais rezultāts, noteikumi, saliedēšanās

1.2.Apmācību programmas tematiskais ceļvedis

 

2.Sociālā uzņēmēja aktivitāšu un prasmju koncepts

2.1.Sociālā uzņēmēja lomas analīze

2.2.Sociālā uzņēmēja vajadzības un to nozīmīgums

 

3.Sociālā uzņēmēja prasmju novērtējums/ pašnovērtējums

3.1.Sociālā uzņēmēja SVID

3.2.SVID analīzes kopsavilkums

3.3.SVID un sociālās ietekmes korelācija

 

4.Personīgo prasmju pašnovērtējums un personīgās izaugsmes plāna izstrāde

4.1.Sociālo uzņēmēju prasmes novērtēšanas/ pašnovērtēšanas metode

4.2.Sociālā uzņēmēja personīgā attīstības plāna sagatavošana

 

5.Apmācību moduļa kopsavilkums

5.1.Atgriezeniskā saite “Zelta izteicieni par sociālo uzņēmēju“

5.2.Apmācību kopsavilkums, sertifikāts, atvadīšanās

 

6.Pielikumi, veidlapas, prezentācijas

 

Pilnu apmācību moduļa aprakstu PDF formātā variet lejupielādēt šeit

Logo+Nordplus

Šis materiāls tapis projekta  “Sociālās uzņēmējdarbības izaugsmei būtiska domāšanas veida stiprināšana” NPAD -2017/10203 ietvaros ar Nordplus Adult programmas finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītājs un tas ne vienmēr atspoguļo Nordplus vai citu finansiāla atbalsta sniedzēju un ieinteresēto pušu viedokli.

Nordplus_logo

Rokasgrāmata sociālajiem uzņēmējiem
| | | |

Rokasgrāmata sociālajiem uzņēmējiem

Izglītojošs materiāls sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem

Laipni lūdzam!

 

 Laipni lūdzam sociālās uzņēmējdarbības rokasgrāmatā “Rokasgrāmta sociālajiem uzņēmējiem”.

Sociālos uzņēmējus motivē vēlme īstenot pozitīvas pārmaiņas. Šis fenomens piesaista arvien vairāk nacionālās un starptaustiskās sabiedrības uzmanību.

Ja jūs vēlaties mainīt pasauli, jums ir jārīkojas!

“Esi pārmaiņas, kuras Tu vēlies redzēt pasaulē” (Mohandass Gandijs)

 

Par apmācību moduli:

Mērķauditorija:

  • cilvēki, kuri ir ieinteresēti uzņēmējdarbībā un īpaši sociālās ietekmes radīšanā;
  • pieredzējuši uzņēmēji, kuri vēlas paplašināt savas prasmes, lai mainītu sabiedrību
  • ikviens, kurš vēlas izmantot uzņēmējdarbības prasmes, lai radītu sociālu ietekmi

Nepieciešamais priekšzināšanu līmenis: specifiskas priekšzināšanas nav nepieciešamas, tomēr pamatzināšanas uzņēmējdarbībā ļaus vieglāk apgūt specifiskās zināšanas

Apmācību valoda: latviešu

Apmācību prasības:

  • apmācību kursa apgūšanai nav formālu prasību
  • apmācību kurss ir bezmaksas

Apmācību moduļa uzbūve un lietošana:

Apmācību modulis ir veidots, lai soli pa solim sniegtu ieskatu sociālajā uzņēmējdarbībā. Katra sadaļa satur:

  • ievadu
  • izziņas ceļvedi (būtiskākos jautājumus, ko nodaļa izskaidro)
  • apmācību video materiālus
  • papildus apmācību materiālus video, rakstu vai prezentāciju formātā
  • kontroljautājumus dziļākas izpratnes veidošanai
  • materiālus tēmas padziļinātākai izpētei

Jūs variet caurskatīt visas sadaļas pēc kartās  vai brīvā izlases veidā – katra sadaļa ir individuāla, iepriekšējo sadaļu apguve nav obligāta prasība piekļuvei nākošajām sadaļām.

Video “Ievads sociālās uzņēmējdarbības apmācību modulī

Pilnu moduļa aprakstu dokumenta veidā latviešu valodā variet lejupielādēt šeit.

Top_LV

APMĀCĪBU MODULIS “ROKASGRĀMATA SOCIĀLAJIEM UZŅĒMĒJIEM”

Saturs

1.Ievads sociālajā uzņēmējdarbībā
1.1. Sociālās uzņēmējdarbības raksturojums

1.2. AIM – ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi

1.3.Uzzini, kā sociālas problēmas var kļūt par sociālās uzņēmējdarbības iespējām

1.4. Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā

 

2.Tematiskais ceļvedis

2.1. Sociālā uzņēmuma veidošana, attīstot sociālā biznesa plānu

2.2. Produkta attīstība

2.3. Finansējuma piesaiste

2.4. Sociālās ietekmes mērīšana

2.5. Mārketings, komunikācija un tehnoloģijas

2.6. Vadība un komandas saliedēšana sociālajos uzņēmumos

2.7. Tīklošanās, partnerība un sadarbība

2.8 Cilvēku nodarbināšana un brīvprātīgo piesaiste Latvijā

2.9. Sociālās uzņēmējdarbības juridiskais regulējums

3.Materiāli padziļinātākai izziņai

 

Autoru kolektīvs

Izglītojošā materiāla sociālajiem uzņēmējiem autoru kolektīvs:

Baltic Institute for Regional and European Concern (BISER), Polija http://biser.org.pl/

Autori:
Magda Leszczyna-Rzucidło
Pawel jacewicz
Anna Fornalska-Skurczyńska

Bartosz Atroszko

 

COBUCE, Krievija

http://www.krauslab.ru/

Autors:

Maxim Mikhaylov

 

Sociālās inovācijas centrs, Latvija

http://socialinnovation.lv/en/
Autori:
Anita Stirāne
Jevgenija Kondurova

Renāte Lukjanska

 

Social Entrepreneurs in Denmark, Dānija

http://www.socialeentreprenorer.dk
Autori:
Gitte Kirkeby
Per Bach

2018

norden_logo

Šis materiāls ir tapis projektā “Sociālās uzņēmējdarbības attīstīšana Baltijas jūras reģionā”, un tas līdzfinansēts ar programmas Nordic Concil of Ministers atbalstu. Projekta identifikācijas numurs: 17055.

Par publikācijas saturu atbild projekta vadītājs un tas ne vienmēr atspoguļo Nordic Council of Ministers vai citu finansiālā atbalsta sniedzēju un ieinteresēto pušu viedokli.

Izmantojot materiālu vai tā daļas citās publikācijās, nepieciešams izvietot atsauci uz avotu.

Ieteikumi pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā”
|

Ieteikumi pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā”

Pašvaldībām ir nozīmīga loma sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā ikvienā valstī. Tomēr ne vienmēr ir pietiekamas zināšanās un uzņemšanās no pašvaldības puses būt aktīviem sociālās uzņēmējdarbības veicinātājiem. Bieži vien par iemeslu ir nepietiekams juridiskais ietvars, vai nepietiekama informācija, piemēri, kas varētu labvēlīgāk ietekmēt sociālās uzņēmējdarbības attīstību. Tā kā  vispārējs projekta mērķis ir sociālās uzņēmējdarbības veicināšana Baltijas  jūras reģionā,  tad svarīgi ir iesaistīt arī pašvaldības, tās informēt par vēlamajām atbalsta darbībām. Veicinot lielāku ieinteresētību un atbalstu no pašvaldību puses, viens no projekta rezultātiem ir ieteikuma vadlīniju izstrāde pašvaldībām.  Tajās tiek analizēta situācija katras valsts sociālās uzņēmējdarbības jomā, kā arī balstoties uz analīzi, aptaujām un fokusa grupu darbu, piedāvāti risinājumi kā efektīvāk atbalstīt sociālās uzņēmējdarbības sektoru visā reģionā.

Ieteikumi latviešu valodā  ir lejupielādējami šeit (saīsinātā versija).

Projekta mērķi:

  • Veicināt SE sektora attīstību Baltijas jūras reģionā, uzlabojot zināšanas pieaugušo izglītībā;
  • Izglītot sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus par attiecīgajiem instrumentiem SU atbalstam valsts un reģionālajā līmenī;
  • Pētniecība SU jomā  ļaus dalīties ar priekšlikumiem, atbalsta metodēm un instrumentiem;
  • Veicināt atvērtā izglītības rīka izstrādi, kas atvieglos valstu un pārrobežu SU sadarbību;
  • Izveidots stabils SU atbalsta organizācijas tīkls.

Erasmus+ LogoProjekts tiek finansēts Erasmus+ programmas,  KA2 – Pieaugušo izglītības stratēģiskās partnerības rīcības, ietvaros. Par projekta saturu atbild tā realizētājs un tas neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Valsts izglītības un attīstības aģentūras viedokli.

Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” pētījums
|

Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” pētījums

Apskats par situāciju Latvijā (latviešu valodā) ir lejupielādējams šeit:Sociālā uzņēmējdarbība, izglītība un ietekme.

Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” viens no uzdevumiem ir izpētīt sociālās uzņēmejdarbības izglītības pieejamību, kā arī  novērtēt cita veida atbalstu Baltijas jūras reģionā. Pētījumā tiek apskatītas sekojošas valstis: Somija, Igaunija, Dānija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija.

Pētījumā ietilpst vairākās apakškategorijas, koncentrējoties uz trim galvenajiem jautājumiem: kopējais sociālās uzņēmējdarbības atbalsts, izglītības atbalsts sociālās uzņēmējdarbības jomā un sociālās uzņēmējdarbības ietekme.

Pētījumā ir ietverta specifiska informācija par sociālo uzņēmumu ekosistēmu ieinteresētajām pusēm katrā no valstīm. Agrāk sagatavotajos pārskatos par Eiropas Savienības dalībvalstu galveno ieinteresēto pušu lomu un attiecībām šī informācija ir vispārīga.

Neskatoties uz to, ka sagatavotā informācija ir subjektīva, pārskatā ietvertais īsais profils ir ļoti nozīmīgs palīgs tiem, kuri saskaras ar grūtībām, meklējot atbildīgo institūciju sadarbības priekšlikumu izskatīšanai sociālās uzņēmējdarbības jomā iepriekš minētajās septiņās valstīs.

 

Erasmus+ Logo

Projekts tiek finansēts Erasmus+ programmas,  KA2 – Pieaugušo izglītības stratēģiskās partnerības rīcības, ietvaros. Par projekta saturu atbild tā realizētājs un tas neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Valsts izglītības un attīstības aģentūras viedokli.

Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” izglītojošie materiāli
|

Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” izglītojošie materiāli

Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” ietvaros ”Sociālās inovācijas centrs” kopā ar partneriem ir izveidojis trīs izglītojošos materiālus, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības izpratni Baltijas jūras reģionā:

  1. Sociālās ietekmes izvērtēšanas materiāls: latviešu valodā –  skatīt šeit [PDF];
  2. Video materiāls par sociālās uzņēmējdarbības atbalstu – skatīt šeit [Youtube video].

Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” viens no uzdevumiem ir veicināt sociālās uzņēmejdarbības izglītības pieejamību. Ar dažādu izglītības materiālu palīdzību projekts tiecas veicināt un uzlabot sociālās uzņēmējdarbības izglītības līmeni Baltijas jūras reģiona valstīs. Neskatoties uz to, ka sagatavotie materiāli  ir neformālās izglītības līdzeklis, projekta partneri cer, ka tas būs nozīmīgs palīgs tiem, kuri vēlas uzlabot savas zināšans sociālās uzņēmējdarbības jomā. Izglītības materiāli  ir pieejami gan latviešu, gan angļu valodā. Lasiet vairāk par projektu šeit. Erasmus+ Logo

Projekts tiek finansēts Erasmus+ programmas,  KA2 – Pieaugušo izglītības stratēģiskās partnerības rīcības, ietvaros. Par projekta saturu atbild tā realizētājs un tas neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Valsts izglītības un attīstības aģentūras viedokli.